Temati mācību grāmatā, to apguvei paredzētais laiks

I.1. Vēstures zinātne un tās loma sabiedrībā

Stundas temats. ■ Vēstures funkcijas, vēstures loma cilvēka dzīvesdarbībā, vēstures zinātnes attīstība.

I.2. Vēstures izziņas ceļš un vēstures avoti

Stundas temats. ■ Vēstures pētījums, vēstures avoti un to funkcijas, vēstures zinātņu sistēma.

I.3. Vēsturiskie laikmeti un vēstures kopaina

Stundas temats: ■ Vēsturiskie laikmeti un vēstures kopaina.

Kopējais stundu skaits: 3 + 1 stunda pārbaudes darbam.

Komponenta „Indivīds un sabiedrība" plānotā apguve

8.7. Mācās apzināties vēstures izzināšanas nepieciešamību sevis un sabiedrības izpratnē, to noderīgumu dažādās profesijās.

(Temats: vēstures loma cilvēka dzīvesdarbībā.)

8.8. Mācās izprast cilvēku identitāšu daudzveidību un vēsturisko mainīgumu.

(Temats: vēstures loma skolēna/audzēkņa identitātes tapšanā.)

8.4. Mācās raksturot svarīgākos Latvijas un globālās vēstures zinātnes virzienus.

(Temats: vēstures zinātnes attīstība.)

8.1. Mācās izprast vēstures avotu funkcijas un nozīmi vēstures zinātnē.

(Temati: vēstures pētījuma gaita, vēstures avotu funkcijas, vēstures zinātņu sistēma.)

8.2. Mācās izprast vēsturi kā zinātni, kas attīstās, mainoties vēstures avotu pieejamībai.

(Temati: vēstures avotu funkcijas, vēstures zinātņu sistēma.)

8.30. Mācās pamatot kultūras pieminekļu un kultūras mantojuma aizsardzības, kopšanas un saglabāšanas nepieciešamību un īsteno to praksē.

(Temati: vēstures avotu krātuves, vēstures avoti kā kultūras vērtība, pasaules mantojuma saraksts, Zilā karoga zīme.)

8.3. Mācās izprast vēstures atspoguļojuma subjektivitāti.

(Temati: vēstures zinātnes attīstība, vēstures avota funkcijas, rakstītie vēstures avoti.)

8.5. Veido pieredzi analizēt dažādus viedokļus par lokālo, nacionālo un globālo vēstures procesu attīstību.

(Temati: vēstures zinātnes attīstība, vēstures zinātņu sistēma, vēstures kopaina.)

8.6. Pilnveido pamatskolā apgūto vēstures jēdzienu izpratni, izprot un lieto jaunus vēstures jēdzienus.

(Temati: vēstures jēdzienu būtība, to skaidrošanas principi.)

Komponenta „Darbība" plānotā apguve

11.1. Mācās analizēt, vērtēt un klasificēt informācijas avotus, lietot tos vēstures procesa izzināšanā, interpretēšanā un sava viedokļa argumentēšanā.

(Darbības: uzdevumi saistībā ar mācību grāmatas teksta analīzi un vēstures avotiem.)

11.2. Mācās izmantot bibliotēku, muzeju un arhīvu resursus vēstures procesa izzināšanā.

(Temati: vēstures avotu krātuves, vēstures pētījums.)

11.4. Mācās izprast, ka līdz ar kritēriju maiņu dažādu vēsturisko notikumu, procesu un personību salīdzinājumi var mainīties.

(Darbības: uzdevumi saistībā ar vēstures avotiem.)

11.5. Mācās izprast likumsakarības vēstures procesā un tā pētīšanā.

(Temati: vēstures pētījuma gaita, vēstures zinātņu sistēma.)

11.6. Mācās lietot deduktīvās un induktīvās metodes vēstures norišu pētīšanā un skaidrošanā.

(Darbības: uzdevumi par personīgās pieredzes analīzi, pētījuma shēmas veidošana, subjektīvā stāstījuma veidošana, personīgi aktuālo vēstures tematu atlases uzdevums, jēdzienu skaidrojumu veidošana, vēsturisko laikmetu noteikšanas principu analīze, diskusijas.)

11.7. Mācās izprast jebkura vēstures procesa atspoguļojuma subjektivitāti un dažādu sabiedrības grupu viedokļu atšķirību iespējamību.

(Temati, darbības: vēstures avotu funkcijas, stāstījuma veidošanas uzdevums.)

11.11. Mācās izprast, ka katrai vēstures periodizācijai un vēstures notikumu vērtējumiem ir atšķirīgi kritēriji.

(Temati, darbības: vēstures laikmetu noteikšanas paņēmieni, vēstures kopainas iepazīšana, savas vēsturiskās orientācijas veidošana.)

11.12. Mācās diskutēt par pretrunīgiem jautājumiem vēstures procesā.

(Darbības: visi diskusiju uzdevumi.)

Temati mācību grāmatā, to apguvei paredzētais laiks

1.1.1.Savācējsabiedrība

Stundu temati. ■ Cilvēka izcelsmes problēma. ■ Sasniegumi senākajā savācējsabiedrībā. ■ Cilvēks un daba savācējsabiedrībā. Savācējsabiedrība Latvijā.

1.1.2.Ražotājsabiedrība un civilizācijas rašanās

Stundu temati. ■ Ražotājsabiedrības rašanās. ■ Ražotājsabiedrības sasniegumi. ■ Cilvēks ražotājsabiedrībā. Ražotājsabiedrības pirmsākumi Latvijā. ■ Pāreja uz civilizāciju un civilizāciju dažādība.

Kopējais stundu skaits: 9 + 1 stunda pārbaudes darbam

Komponenta „Indivīds un sabiedrība" plānotā apguve

8.9. Mācās izprast aizvēsturiskā kolektīvisma (savācējsabiedrības) cēloņus un izpausmes.

(Temats: cilvēks un daba savācējsabiedrībā.)

8.15. Mācās izprast indivīda lomu pirmatnējā sabiedrībā.

(Temati: cilvēks un daba savācējsabiedrībā, cilvēks ražotājsabiedrībā.)

8.8. Mācās izprast cilvēku identitāšu daudzveidību un vēsturisko mainīgumu.

(Temati: sasniegumi senajā savācējsabiedrībā, cilvēks un daba savācējsabiedrībā, cilvēks ražotājsabiedrībā, pāreja uz civilizāciju, civilizāciju daudzveidība.)

8.28. Mācās raksturot sievietes lomas evolūciju vēstures procesā.

(Temati: cilvēks un daba savācējsabiedrībā, cilvēks ražotājsabiedrībā.)

8.31. Mācās apzināties ētisko un vispārcilvēcisko vērtību pārmantojamības nozīmi un nepieciešamību.

(Temati: cilvēka izcelsmes problēma, sasniegumi senajā savācējsabiedrībā, ražotājsabiedrības sasniegumi, cilvēks ražotājsabiedrībā, pāreja uz civilizāciju.)

Komponenta "Kultūrvide laikā un telpā" plānotā apguve

9.1. Mācās izprast savācējsabiedrības atkarību no dabas aizvēsturiskajā laikmetā.

(Temats: cilvēks un daba savācējsabiedrībā.)

9.2. Mācās izprast neolītiskās „revolūcijas” būtību un tās globālās sekas.

(Temati: ražotājsabiedrības rašanās, pāreja uz civilizāciju.)

9.3. Mācās izprast ražotājsaimniecības un ģeogrāfiskās vides mijiedarbību, prot to raksturot ar piemēriem.

(Temati: ražotājsabiedrības rašanās, civilizāciju dažādība.)

9.4. Mācās izprast ģeogrāfiskās vides lomu dažādu civilizācijas tipu izveidē un attīstībā.

(Temati: ražotājsabiedrības rašanās, civilizāciju dažādība.)

9.8. Mācās raksturot darba dalīšanas vēsturi Eiropā un pasaulē.

(Temati: dzimumu lomas savācējsabiedrībā un ražotājsabiedrībā, profesiju rašanās pārejā uz civilizāciju.)

9.14. Mācās analizēt civilizāciju saskarsmi un tās daudzveidīgās izpausmes un sekas.

(Temati: etniskā situācija Latvijā aplūkotajā posmā.)

Komponenta „Darbība" plānotā apguve

11.1. Mācās analizēt, vērtēt un klasificēt informācijas avotus, lietot tos vēstures procesa izzināšanā, interpretēšanā un sava viedokļa argumentēšanā.

(Darbības: darbs ar mācību grāmatas tekstu, attēliem, kartēm, avotu analīze, pārsprieduma rakstīšana, ziņojuma rakstīšana.)

11.2. Mācās izmantot bibliotēku, muzeju un arhīvu resursus vēstures procesa izzināšanā.

(Darbības: ziņojuma rakstīšana.)

11.3. Mācās salīdzināt un analizēt dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības, pamatojoties uz izvirzītajiem kritērijiem.

(Darbības: uzdevumi par laikmetu un norišu salīdzinājumu.)

11.5. Mācās izprast likumsakarības vēstures procesā un tā pētīšanā.

(Temati: ražotājsabiedrības un civilizāciju rašanās cēloņi un sekas.)

11.6. Mācās lietot deduktīvās un induktīvās metodes vēstures norišu pētīšanā un skaidrošanā.

(Darbības: skaidrojuma veidošana, problēmu analīze, cēloņu un seku tabulas veidošana, avota analīze, diskusija, esejas rakstīšana, domu zirnekļa veidošana, apgalvojuma pamatošana, savu versiju izvirzīšana.)

11.7. Mācās izprast jebkura vēstures procesa atspoguļojuma subjektivitāti un dažādu sabiedrības grupu viedokļu atšķirību iespējamību.

(Temats: cilvēka izcelsmes problēma.)

11.8. Mācās izmantot vēstures zināšanas sarežģītu un pretrunīgu vēstures situāciju un vēstures jautājumu izpratnē, skaidrojumā un analīzē.

(Temats: cilvēka izcelsmes problēma.)

11.10. Mācās apkopot faktus sava viedokļa pamatošanai un atšķirīgu viedokļu analīzei.

(Darbības: uzdevumi ar viedokļa pamatošanu, savu versiju izvirzīšanu, diskusiju piedāvājumi.)

11.12. Mācās diskutēt par pretrunīgiem jautājumiem vēstures procesā.

(Darbības: problēmu analīze, diskusiju piedāvājumi.)

11.13. Mācās raksturot vēstures notikumus un procesus ar Latvijas vēstures piemēriem.

(Temati: savācējsabiedrība un ražotājsabiedrība Latvijā.)

11.14. Mācās patstāvīgi veido uzskates līdzekļus, izstrādā tēzes, ziņojumus, referātus un zinātniski pētniecisko darbu pamatus par izvēlēto vēstures tēmu, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus.

(Darbības: tēžu rakstīšana, referāta gatavošana.)

11.15. Mācās pamatot savu viedokli argumentēta pārsprieduma formā.

(Darbības: argumentēta pārsprieduma (esejas) rakstīšana.)

Temati mācību grāmatā, to apguvei paredzētais laiks

1.2.1.Tuvie Austrumi: Divupe, Ēģipte, to kaimiņi

Stundu temati. ■ Senā Divupe. ■ Divupiešu pasaules uzskats un sasniegumi. Sabiedrība Divupē. ■ Senā Ēģipte. ■ Ēģiptiešu pasaules uztvere un sasniegumi. Ēģiptes sabiedrība. ■ Citas Tuvo Austrumu tautas.

1.2.2.Indija un Ķīna

Stundu temati: ■ Indijas civilizācijas, ■ Indiešu uzskati un sasniegumi. Indijas sabiedrība. ■ Ķīnas civilizācija. ■ Ķīniešu uzskati un sasniegumi. Ķīnas sabiedrība.

Kopējais stundu skaits: 9 + 1 stunda pārbaudes darbam.

Komponenta „Indivīds un sabiedrība" plānotā apguve

8.8. Mācās izprast cilvēku identitāšu daudzveidību un vēsturisko mainīgumu.

(Temati: divupiešu pasaules uzskats, sabiedrība Divupē, ēģiptiešu pasaules uztvere, sabiedrība Ēģiptē, indiešu uzskati, Indijas sabiedrība, ķīniešu uzskati, ķīniešu sabiedrība.)

8.14. Mācās analizēt cilvēku identitātes dažādos vēstures laikmetos.

(Temati: divupiešu pasaules uzskats, sabiedrība Divupē, ēģiptiešu pasaules uztvere, sabiedrība Ēģiptē, indiešu uzskati, Indijas sabiedrība ķiniešu uzskati, ķīniešu sabiedrība.)

8.16. Mācās raksturot Seno Austrumu valdniecības pamatprincipus un izprast indivīda stāvokli Austrumu despotijās.

(Temati: valdnieku loma un sabiedrība Divupē, Ēģiptē, Indijā un Ķīnā.)

8.28. Mācās raksturot sievietes lomas evolūciju vēstures procesā.

(Temati: sievietes dzīve Divupē, Ēģiptē, Indijā un Ķīnā.)

8.30. Mācās pamatot kultūras pieminekļu un kultūras mantojuma aizsardzības, kopšanas un saglabāšanas nepieciešamību un īstenot to praksē.

(Temati: Divupes, Ēģiptes, to kaimiņvalstu, Indijas un Ķīnas radītie kultūras pieminekļi.)

8.31. Mācās apzināties ētisko un vispārcilvēcisko vērtību pārmantojamības nozīmi un nepieciešamību.

(Temati: uzskati un likumi Divupē, Ēģiptē, ebreju valstīs, Indijā un Ķīnā.)

Komponenta „Kultūrvide laikā un telpā" plānotā apguve

9.8. Mācās raksturot darba dalīšanas vēsturi Eiropā un pasaulē.

(Temati: galvenie nodarbošanās veidi un sabiedrības grupas senajās Austrumu valstīs.)

9.10. Mācās raksturot Austrumu kultūras sasniegumus.

(Temati: divupiešu, ēģiptiešu, to kaimiņu, indiešu un ķīniešu sasniegumi.)

9.14. Mācās analizēt civilizāciju saskarsmi un tās daudzveidīgās izpausmes un sekas.

(Temati: tirdzniecības civilizācijas, jaunu tautu ienākšana Divupē un Indijā.)

Komponenta „Sabiedrība, valsts un vara" plānotā apguve

10.1. Mācās izprast Austrumu despotiju un antīko polisu tipus, to izveides cēloņus un būtību, kā arī raksturo to atšķirības.

(Temati: valdnieku loma Divupē, Ēģiptē, Indijā un Ķīnā.)

10.2. Mācās raksturot lielvalstu izveides cēloņus, bojāejas cēloņsakarības dažādos vēstures posmos, kā arī ir pieredze analizēt kopīgo un atšķirīgo to izveidē, uzbūvē un bojāejā.

(Temati: impēriju veidošanās un funkcionēšanas procesi Divupē, Persijas impērijas pārvalde, impērijas tradīcijas Indijā un Ķīnā.)

Komponenta „Darbība" plānotā apguve

11.1. Mācās analizēt, vērtēt un klasificēt informācijas avotus, lietot tos vēstures procesa izzināšanā, interpretēšanā un sava viedokļa argumentēšanā.

(Darbības: darbs ar mācību grāmatas tekstu, attēliem, kartēm, avotu analīze, pārsprieduma rakstīšana, ziņojuma rakstīšana.)

11.2. Mācās izmantot bibliotēku, muzeju un arhīvu resursus vēstures procesa izzināšanā.

(Darbības: ziņojuma veidošana, mācību materiāla paplašināšana.)

11.3. Mācās salīdzināt un analizēt dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības, pamatojoties uz izvirzītajiem kritērijiem.

(Darbības: norišu cēloņu analīze, impērijas politikas efektivitātes un uzskatu analīze, diskusija, vēsturisko periodu un civilizāciju salīdzināšana, sakarību analīze, apgalvojuma pamatošana ar faktiem, pārspriedumu rakstīšana, savu versiju izvirzīšana.)

11.4. Mācās izprast, ka līdz ar kritēriju maiņu dažādu vēsturisko notikumu, procesu un personību salīdzinājumi var mainīties.

(Darbības: uzskatu analīze, uzskatu paušana no citas kultūras pārstāvja viedokļa, vēsturisko posmu, civilizāciju, uzskatu salīdzināšana.)

11.5. Mācās izprast likumsakarības vēstures procesā un tā pētīšanā.

(Darbības: cēloņsakarību atklāšana, norišu salīdzināšana, savu versiju izvirzīšana.)

11.6. Mācās lietot deduktīvās un induktīvās metodes vēstures norišu pētīšanā un skaidrošanā.

(Darbības: norišu cēloņu analīze, impērijas politikas efektivitātes un uzskatu analīze, diskusija, vēsturisko periodu un civilizāciju salīdzināšana, sakarību analīze, apgalvojuma pamatošana ar faktiem, savu versiju izvirzīšana.)

11.8. Mācās izmantot vēstures zināšanas sarežģītu un pretrunīgu vēstures situāciju un vēstures jautājumu izpratnē, skaidrojumā un analīzē.

(Darbības: diskusija par Austrumu mācību popularitāti mūsdienu sabiedrībā, impēriju politikas un lomas analīze, despotiju un sabiedrības struktūras analīze.)

11.10. Mācās apkopot faktus sava viedokļa pamatošanai un atšķirīgu viedokļu analīzei.

(Darbības: apgalvojuma pamatojums ar faktiem, notikumu skaidrošana no citas kultūras pārstāvja viedokļa, savu versiju izvirzīšana, pārsprieduma rakstīšana.)

11.12. Mācās diskutēt par pretrunīgiem jautājumiem vēstures procesā.

(Darbības: diskusijas, problēmu analīze, avotu analīze.)

11.14. Mācās patstāvīgi veidot uzskates līdzekļus, izstrādāt tēzes, ziņojumus, referātus un zinātniski pētniecisko darbu pamatus par izvēlēto vēstures tēmu, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus.

(Darbības: vizītkaršu veidošana.)

11.15. Mācās pamatot savu viedokli argumentēta pārsprieduma formā.

(Darbības: pārsprieduma rakstīšana.)

Temati mācību grāmatā, to apguvei paredzētais laiks

1.3.1.Senā Grieķija

Stundu temati. ■ Senākās Grieķijas civilizācijas. ■ Doriešu civilizācija. ■ Polisu savienības. ■ Grieķu uzskati un sasniegumi. ■ Helēnisma rašanās un sasniegumi.

1.3.2. Senā Roma

Stundu temati. ■ Civilizācijas Apenīnu pussalā, Romas valsts izaugsme. ■ Romas impērijas sabiedrība. ■ Romiešu sasniegumi. ■ Roma un kristīgā ticība. ■ Romas impērijas novājināšanās.

1.3.3.Amerikas civilizācijas, barbaru pasaule un Latvija dzelzs laikmetā

Stundu temati: ■ Amerikas civilizācijas, barbaru pasaule un Latvija dzelzs laikmetā.

Kopējais stundu skaits: 11 + 1 stunda pārbaudes darbam.

Komponenta „Indivīds un sabiedrība” plānotā apguve

8.8. Mācās izprast cilvēku identitāšu daudzveidību un vēsturisko mainīgumu.

(Temati: grieķu un romiešu uzskati, grieķu un romiešu sabiedrība, kristīgie uzskati, Amerikas senākās civilizācijas un barbaru pasaule.)

8.10. Mācās izprast grieķu polisas patriotisma, hellēniskā kosmopolītisma cēloņus un Senās Romas pilsonības pamatprincipus.

(Temati: Spartas un Atēnu sabiedrība, grieķu uzskati, kosmopolītisms helēnisma laikmetā, sabiedrības attīstība Romas impērijā.)

8.14. Mācās analizēt cilvēku identitātes dažādos vēstures laikmetos.

(Temati: seno grieķu un romiešu uzskati, uzskatu sintēze helēnisma laikmetā, sasniegumu pārņemšanas procesi.)

8.17. Mācās raksturot indivīda lomu antīkajā pasaulē.

(Temati: grieķu un romiešu sabiedrība, kristīgo uzskatu popularitātes cēloņi.)

8.26. Mācās analizēt un vērtēt ievērojamu personību lomu vēstures procesos.

(Temati: sengrieķu līderu, Romas politiķu loma, izcilu domātāju sasniegumi.)

8.28. Mācās raksturot sievietes lomas evolūciju vēstures procesā.

(Temati: sieviete Spartā, sieviete Atēnās, sievietes Romā, sievietes loma kristīgās ticības izplatīšanā.)

8.30. Mācās pamatot kultūras pieminekļu un kultūras mantojuma aizsardzības, kopšanas un saglabāšanas nepieciešamību un īstenot to praksē.

(Temati: grieķu un romiešu sasniegumu liecību saglabāšana.)

8.31. Mācās apzināties ētisko un vispārcilvēcisko vērtību pārmantojamības nozīmi un nepieciešamību.

(Temati: grieķu un romiešu sasniegumu vērtēšana no ētiskā viedokļa, kristīgās mācības ētiskie principi.)

8.32. Mācās apzināties demokrātisku un pilsonisku sabiedrību kā vērtību.

(Temati: grieķu un romiešu ieviestās pārvaldes tradīcijas, Romas pilsonības principi.)

Komponenta „Kultūrvide laikā un telpā" plānotā apguve

9.6. Mācās izprast lauksaimnieciskās ražošanas attīstības tendences un nozīmi Latvijas un Eiropas vēsturē.

(Temati: lauksaimniecības iezīmes Grieķijā un Apenīnu pussalā, tās loma Amerikas civilizāciju un barbaru pasaules attīstībā.)

9.7. Mācās izprast tirdzniecības attīstības tendences un nozīmi Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē.

(Temati: tirdzniecības loma Grieķijas, Romas, Amerikas civilizāciju un barbaru Eiropas attīstībā.)

9.8. Mācās raksturot darba dalīšanas vēsturi Eiropā un pasaulē.

(Temati: sabiedrības struktūra Atēnās, Spartā un Romas impērijā, sabiedrība barbaru Eiropā.)

9.11. Mācās izprast antīkās civilizācijas devumu Eiropas kultūrā.

(Temati: Grieķijas un Romas civilizāciju sasniegumi, to izmantošana mūsdienu pasaulē.)

9.12. Mācās izprast jūdaisma, kristietības un islāma mācību pamatus, raksturo reliģiju ietekmi Eiropas civilizācijas attīstībā.

(Temati: kristītās ticības rašanās vēsturiskie apstākļi, tās idejas un attīstība.)

9.14. Mācās analizēt civilizāciju saskarsmi un tās daudzveidīgās izpausmes un sekas.

(Temati: Spartas un Atēnu sabiedrības pretrunas, helēnisma rašanās, Romas impērijas daudznacionālā sabiedrība, sasniegumu pārņemšana un pilnveidošana.)

9.15. Mācās raksturot Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.

(Temati: pilskalni, grieķu un romiešu tradīcijas Latvijas kultūrā.)

Komponenta „Sabiedrība, valsts un vara" plānotā apguve.

10.1. Mācās izprast Austrumu despotiju un antīko polisu tipus, to izveides cēloņus un būtību, kā arī raksturo to atšķirības.

(Temati: Spartas, Atēnu pārvalde un sabiedrība, Romas pārvalde un sabiedrība.)

10.2. Mācās raksturot lielvalstu izveides cēloņus, bojāejas cēloņsakarības dažādos vēstures posmos, kā arī ir pieredze analizēt kopīgo un atšķirīgo to izveidē, uzbūvē un bojāejā.

(Temati: helēnisma laikmets, Romas impērijas sabiedrība un sasniegumi, Romas impērijas bojāeja.)

10.6. Mācās izprast atšķirības starp antīko un Eiropas barbaru (ķeltu, ģermāņu, slāvu, baltu un somugru) pasauli senajos laikos.

(Temati: barbaru Eiropa, Latvija dzelzs laikmetā.)

Komponenta „Darbība" plānotā apguve

11.1. Mācās analizēt, vērtēt un klasificēt informācijas avotus, lietot tos vēstures procesa izzināšanā, interpretēšanā un sava viedokļa argumentēšanā.

(Darbības: mācību grāmatas tekstu, attēlu, karšu, avotu fragmentu izmantošana uzdevumu izpildē, prezentāciju veidošana.)

11.2. Mācās izmantot bibliotēku, muzeju un arhīvu resursus vēstures procesa izzināšanā.

(Darbības: ziņojumu un prezentāciju veidošana, informācijas papildināšana.)

11.3. Mācās salīdzināt un analizēt dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības, pamatojoties uz izvirzītajiem kritērijiem.

(Darbības: cēloņsakarību atklāšana, faktu atlase periodizācijai, norišu salīdzināšana, savu versiju izvirzīšana, ieteikumu izstrāde.)

11.4. Mācās izprast, ka līdz ar kritēriju maiņu dažādu vēsturisko notikumu, procesu un personību salīdzinājumi var mainīties.

(Darbības: vērtējošas diskusijas, valsts pārvaldes iekārtu un sabiedrību salīdzināšana.)

11.5. Mācās izprast likumsakarības vēstures procesā un tā pētīšanā.

(Darbības: cēloņsakarību atklāšana, vērtēšana, savu versiju izvirzīšana.)

11.6. Mācās lietot deduktīvās un induktīvās metodes vēstures norišu pētīšanā un skaidrošanā.

(Darbības: vēsturisko norišu un sabiedrību salīdzināšana, cēloņsakarību atklāšana, savu versiju un prognožu izvirzīšana, diskusijas.)

11.7. Mācās izprast jebkura vēstures procesa atspoguļojuma subjektivitāti un dažādu sabiedrības grupu viedokļu atšķirību iespējamību.

(Darbības: personību biogrāfiju analīze, ceļotāju iespaidu analīze.)

11.8. Mācās izmantot vēstures zināšanas sarežģītu un pretrunīgu vēstures situāciju un vēstures jautājumu izpratnē, skaidrojumā un analīzē.

(Temati: Grieķijas sabiedrības un Romas impērijas lomas sabiedrības attīstībā analīze.)

11.9. Mācās analizēt vēstures dažādās zinātniskās interpretācijas.

(Temati: dažādi viedokļi par norisēm Grieķijā un Romā.)

11.10. Mācās apkopot faktus sava viedokļa pamatošanai un atšķirīgu viedokļu analīzei.

(Darbības: viedokļu pamatošana ar faktiem, savu versiju izvirzīšana un pamatošana, problēmas analīze, ieteikumu izstrāde, diskusijas.)

11.11. Mācās izprast, ka katrai vēstures periodizācijai un vēstures notikumu vērtējumiem ir atšķirīgi kritēriji.

(Darbības: faktu apkopošana pa periodiem.)

11.12. Mācās diskutēt par pretrunīgiem jautājumiem vēstures procesā.

(Darbības: savu versiju izvirzīšana, problēmu analīze, diskusijas.)

11.14. Mācās patstāvīgi veidot uzskates līdzekļus, izstrādāt tēzes, ziņojumus, referātus un zinātniski pētniecisko darbu pamatus par izvēlēto vēstures tēmu, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus.

(Darbības: tēžu rakstīšana, prezentāciju veidošana, ziņojumu rakstīšana.)

11.15. Mācās pamatot savu viedokli argumentēta pārsprieduma formā.

(Darbības: norišu vērtēšana, savu versiju izvirzīšana, pārsprieduma rakstīšana.)

Temati mācību grāmatā, to apguvei paredzētais laiks

2.1.1. Austrumromas impērija (Bizantija) un tās ietekmētās zemes

Stundu temati. ■ Bizantijas politiskā attīstība. ■ Bizantijas sasniegumi un sabiedrība. ■ Bizantijas ietekmētās zemes.

2.1.2. Islāma pasaule

Stundu temati. ■ Islāma rašanās un galvenās atziņas, islāma izplatīšanās pasaulē. ■ Musulmaņu sabiedrība un musulmaņu sasniegumi.

Kopējais stundu skaits: 5 + 1 stunda pārbaudes darbam.

Komponenta „Indivīds un sabiedrība" plānotā apguve

8.8. Mācās izprast cilvēku identitāšu daudzveidību un vēsturisko mainīgumu.

(Temati: pareizticīgo un musulmaņu pasaule, tās izcelsme un vadmotīvi.)

8.14. Mācās analizēt cilvēku identitātes dažādos vēstures laikmetos.

(Temati: pareizticīgo un musulmaņu galvenās atziņas un to ietekme uz cilvēku dzīvesveidu.)

8.16. Mācās raksturot Seno Austrumu valdniecības pamatprincipus un izprot indivīda stāvokli Austrumu despotijās.

(Temati: valdnieka loma musulmaņu valstīs.)

8.24. Mācās izprast indivīda lomu mūsdienu Austrumu un Rietumu sabiedrībā.

(Temati: pareizticīgo un musulmaņu pasaules vadmotīvi cilvēku dzīvē.)

8.26. Mācās analizēt un vērtēt ievērojamu personību lomu vēstures procesos.

(Temati: Bizantijas imperatoru, Krievzemes kņazu, Muhameda loma savas sabiedrības attīstībā.)

8.28. Mācās raksturot sievietes lomas evolūciju vēstures procesā.

(Temati: sieviete Bizantijā, sieviete musulmaņu sabiedrībā.)

8.30. Mācās pamatot kultūras pieminekļu un kultūras mantojuma aizsardzības, kopšanas un saglabāšanas nepieciešamību un īstenot to praksē.

(Temati: Bizantijas mantojums mūsdienās, Krievzemes mantojums, islāma pasaules svētvietas un mantojums.)

8.31. Mācās apzināties ētisko un vispārcilvēcisko vērtību pārmantojamības nozīmi un nepieciešamību.

(Temati: vispārcilvēcīgais pareizticīgās pasaules un musulmaņu pasaules atziņās.)

8.33. Veido sevī tolerantu attieksmi pret mūsdienu pasaules daudzveidību.

(Temati: pareizticīgo un musulmaņu pasaules radītās vērtības.)

Komponenta „Kultūrvide laikā un telpā" plānotā apguve

9.7. Mācās izprast tirdzniecības attīstības tendences un nozīmi Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē.

(Temati: tirdzniecības loma Bizantijas attīstībā un musulmaņu ideju izplatībā, musulmaņu sasniegumu tapšanā un pārmantošanā Eiropā.)

9.8. Mācās raksturot darba dalīšanas vēsturi Eiropā un pasaulē.

(Temati: Bizantijas un musulmaņu sabiedrības, to grupām izvirzītie uzdevumi.)

9.10. Mācās raksturot Austrumu kultūras sasniegumus.

(Temati: musulmaņu pasaules sasniegumi, to avoti un pārmantojamība.)

9.12. Mācās izprast jūdaisma, kristietības un islāma mācību pamatus, raksturot reliģiju ietekmi Eiropas civilizācijas attīstībā.

(Temati: pareizticīgās un musulmaņu pasaules rašanās, to ietekme uz kultūras attīstību un sasniegumiem.)

9.13. Mācās raksturot Eiropas Rietumu un Eiropas Austrumu kristīgās kultūras izpausmes.

(Temati: pareizticīgo pasaules rašanās, tās sasniegumi, attiecības ar Rietumu pasauli.)

9.14. Mācās analizēt civilizāciju saskarsmi un tās daudzveidīgās izpausmes un sekas.

(Temati: pareizticīgās un katoļu pasaules attiecības, musulmaņu un kristiešu, musulmaņu un jūdaistu attiecības.)

Komponenta „Sabiedrība, valsts un vara" plānotā apguve

10.1.Mācās izprast Austrumu despotiju un antīko polisu tipus, to izveides cēloņus un būtību, kā arī raksturot to atšķirības.

(Temati: Bizantijas pārvalde, musulmaņu valstu pārvalde.)

10.2. Mācās raksturot lielvalstu izveides cēloņus, bojāejas cēloņsakarības dažādos vēstures posmos, kā arī ir iegūst pieredzi analizēt kopīgo un atšķirīgo to izveidē, uzbūvē un bojāejā.

(Temati: Bizantijas politiskās tradīcijas un bojāejas cēloņi, kalifu impērijas rašanās un tās problēmas.)

10.3. Mācās izprast laicīgās un garīgās varas būtību un izpausmes viduslaiku Eiropā un islāma pasaulē.

(Temati: baznīcas loma pareizticīgo valstīs, musulmaņu valstu un sabiedrības uzbūve.)

10.4. Mācās raksturot valsts institūciju attīstību no viduslaikiem līdz mūsdienām.

(Temati: Bizantijas un musulmaņu valstu pārvaldes iezīmes.)

Komponents „Darbība"

11.1. Mācās analizēt, vērtēt un klasificēt informācijas avotus, lietot tos vēstures procesa izzināšanā, interpretēšanā un sava viedokļa argumentēšanā.

(Darbības: mācību grāmatas tekstu, attēlu, karšu, avotu fragmentu izmantošana uzdevumu izpildē, ziņojumu un prezentāciju veidošana.)

11.2. Mācās izmantot bibliotēku, muzeju un arhīvu resursus vēstures procesa izzināšanā.

(Darbības: ziņojumu un prezentāciju veidošana, informācijas papildināšana.)

11.3. Mācās salīdzināt un analizēt dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības, pamatojoties uz izvirzītajiem kritērijiem.

(Darbības: cēloņsakarību atklāšana, faktu atlase periodizācijai, norišu salīdzināšana, savu versiju izvirzīšana, ieteikumu izstrāde.)

11.4. Mācās izprast, ka līdz ar kritēriju maiņu dažādu vēsturisko notikumu, procesu un personību salīdzinājumi var mainīties.

(Darbības: vērtējošas diskusijas, valsts pārvaldes iekārtu un sabiedrību salīdzināšana.)

11.5. Mācās izprast likumsakarības vēstures procesā un tā pētīšanā.

(Darbības: cēloņsakarību atklāšana, vērtēšana, savu versiju izvirzīšana.)

11.6. Mācās lietot deduktīvās un induktīvās metodes vēstures norišu pētīšanā un skaidrošanā.

(Darbības: vēsturisko norišu un sabiedrību salīdzināšana, cēloņsakarību atklāšana, savu versiju un prognožu izvirzīšana, diskusijas.)

11.8. Mācās izmantot vēstures zināšanas sarežģītu un pretrunīgu vēstures situāciju un vēstures jautājumu izpratnē, skaidrojumā un analīzē.

(Temati: attiecības ar musulmaņu un kristīgo pasauli, to aktualitāte mūsdienās.)

11.10. Mācās apkopot faktus sava viedokļa pamatošanai un atšķirīgu viedokļu analīzei.

(Darbības: viedokļu pamatošana ar faktiem, savu versiju izvirzīšana un pamatošana, problēmas analīze, ieteikumu izstrāde, diskusijas.)

11.11. Mācās izprast, ka katrai vēstures periodizācijai un vēstures notikumu vērtējumiem ir atšķirīgi kritēriji.

(Darbības: faktu apkopošana pa periodiem.)

11.12. Mācās diskutēt par pretrunīgiem jautājumiem vēstures procesā.

(Darbības: diskusija par musulmaņu vērtībām un to ietekmi uz mūsdienu pasauli.)

11.14. Mācās patstāvīgi veidot uzskates līdzekļus, izstrādāt tēzes, ziņojumus, referātus un zinātniski pētniecisko darbu pamatus par izvēlēto vēstures tēmu, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus.

(Darbības: tēžu rakstīšana, prezentāciju veidošana, ziņojumu rakstīšana, karšu kopu veidošana.)

11.15. Mācās pamatot savu viedokli argumentēta pārsprieduma formā.

(Darbības: norišu vērtēšana, pārsprieduma rakstīšana.)

Temati mācību grāmatā, to apguvei paredzētais laiks

2.2.1. Rietumeiropa viduslaiku pirmajā pusē

Stundu temati. ■ Lielā tautu staigāšana un barbaru valstis. ■ Franku izvirzīšanās un to ietekmētās zemes. ■ Skandināvijas un Britānijas attīstība. ■ Rietumeiropas sabiedrība viduslaiku sākumā. ■ Kultūra Rietumeiropā viduslaiku pirmajā pusē. ■ Baltijas piekraste viduslaiku pirmajā pusē.

2.2.2. Rietumeiropa viduslaiku otrajā pusē

Stundu temati. ■ Pārmaiņas sabiedrībā un saimniecībā. ■ Jauni uzskati un pārmaiņas kultūrā. ■ Krusta kari. ■ Rietumeiropas valstu un katoļu baznīcas attīstība. ■ Baltijas piekrastes valstis.

2.2.3. Amerika un Tālie Austrumi viduslaikos

Stundas temats. ■ Amerika un Tālie Austrumi viduslaikos.

Kopējais stundu skaits: 12 + 1 stunda pārbaudes darbam.

Komponenta "Indivīds un sabiedrība" plānotā apguve

8.8. Mācās izprast cilvēku identitāšu daudzveidību un vēsturisko mainīgumu.

(Temati: cilvēks barbaru sabiedrībā, cilvēks kristīgā sabiedrībā, uzskatu maiņa viduslaiku sākumā un beigās.)

8.11. Mācās izprast viduslaiku Eiropas sabiedrības korporatīvismu un pasaules dalījumu kristīgajā un nekristīgajā pasaulē.

(Temati: barbaru pasaules kristianizācija, Eiropas kārtas un to korporatīvisms, krusta kari kā reliģiska sadursme.)

8.14. Mācās analizēt cilvēku identitātes dažādos vēstures laikmetos.

(Temati: cilvēks barbaru pasaulē, cilvēks kristīgajā pasaulē, kristīgās un barbaru pasaules, kristīgās un musulmaņu pasaules sadursmes.)

8.18. Mācās izprast personības un sabiedrības attiecības viduslaikos.

(Temati: kārtu sabiedrības principi, pilsētnieku kārtas īpašie uzskati.)

8.28. Mācās raksturot sievietes lomas evolūciju vēstures procesā.

(Temati: sievietes viduslaiku kārtu sistēmā.)

8.30. Mācās pamatot kultūras pieminekļu un kultūras mantojuma aizsardzības, kopšanas un saglabāšanas nepieciešamību un īstenot to praksē.

(Temati: viduslaiku sasniegumu pēdas mūsdienu pasaulē.)

8.31. Mācās apzināties ētisko un vispārcilvēcisko vērtību pārmantojamības nozīmi un nepieciešamību.

(Temati: vispārcilvēciskās vērtības viduslaiku sabiedrībā, to trūkums reliģiskās diskusijās un sadursmēs.)

8.32. Mācās apzināties demokrātisku un pilsonisku sabiedrību kā vērtību.

(Temati: demokrātisma tradīcijas vai to trūkums kārtu sistēmā un pilsētu pārvaldē, reliģiskā neiecietība pretstatā iecietībai.)

8.33. Mācās tolerantu attieksmi pret mūsdienu pasaules daudzveidību.

(Temati: neiecietības piemēri viduslaiku sabiedrībā, to ietekme uz sabiedrības attīstību.)

Komponenta „Kultūrvide laikā un telpā" plānotā apguve

9.6. Mācās izprast lauksaimnieciskās ražošanas attīstības tendences un nozīmi Latvijas un Eiropas vēsturē.

(Temati: lauksaimniecības attīstības ietekme uz barbaru sabiedrību, tās loma pilsētu atdzimšanā.)

9.7. Mācās izprast tirdzniecības attīstības tendences un nozīmi Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē.

(Temati: pilsētnieku kārtas rašanās, tās saimnieciskā darbība un uzskati.)

9.8. Mācās raksturot darba dalīšanas vēsturi Eiropā un pasaulē.

(Temati: kārtu uzdevumi sabiedrībā, pilsētu rašanās un to funkcijas.)

9.11. Mācās izprast antīkās civilizācijas devumu Eiropas kultūrā.

(Temati: antīkā mantojuma apgūšana un pilnveidošana barbaru sabiedrībā.)

9.12. Mācās izprast jūdaisma, kristietības un islāma mācību pamatus, raksturo reliģiju ietekmi Eiropas civilizācijas attīstībā.

(Temati: katoļu baznīcas loma Rietumeiropas sabiedrībā un kultūrā, krusta kari kā reliģiska sadursme.)

9.13. Mācās raksturot Eiropas Rietumu un Eiropas Austrumu kristīgās kultūras izpausmes.

(Temati: katoļu baznīcas loma Rietumeiropas sabiedrībā, tās atšķirība no pareizticīgo baznīcas.)

9.14. Mācās analizēt civilizāciju saskarsmi un tās daudzveidīgās izpausmes un sekas.

(Temati: barbaru un antīkās pasaules saplūšana, barbaru un kristīgās pasaules attiecības, kristīgās pasaules un musulmaņu pasaules attiecības.)

9.15. Mācās raksturot Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.

(Temati: barbariskais un rietumeiropeiskais mantojums Latvijā.)

Komponenta "Sabiedrība, valsts un vara" plānotā apguve

10.2. Mācās raksturot lielvalstu izveides cēloņus, bojāejas cēloņsakarības dažādos vēstures posmos, kā arī veido pieredzi analizēt kopīgo un atšķirīgo to izveidē, uzbūvē un bojāejā.

(Temati: franku impērijas rašanās, tās sabrukums un loma Rietumeiropas tradīciju izveidē, Vācu Svētās Romas impērijas rašanās un tās loma Eiropā.)

10.3. Mācās izprast laicīgās un garīgās varas būtību un izpausmes viduslaiku Eiropā un islāma pasaulē.

(Temati: Rietumeiropas valstu un sabiedrību iekārtas, baznīcas loma tajās.)

10.4. Mācās raksturot valsts institūciju attīstību no viduslaikiem līdz mūsdienām.

(Temati: feodālās valsts struktūra un loma, feodālās valsts likvidēšanas process.)

10.5. Mācās raksturot parlamentārisma vēsturi.

(Temati: kārtu parlamentu rašanās.)

10.6. Mācās izprast atšķirības starp antīko un Eiropas barbaru (ķeltu, ģermāņu, slāvu, baltu un somugru) pasauli senajos laikos.

(Temati: barbaru un antīkās pasaules saplūšana, krusta karu lomu barbaru pasaules likvidēšanā Baltijas piekrastē.)

10.7. Mācās viduslaiku Eiropas un jauno laiku pasaules politisko karti un raksturo būtiskākās izmaiņas tajā.

(Temati, darbība: Eiropas valstu veidošanās process, valstīm specifisku iezīmju rašanās, valstu vizītkaršu veidošana.)

10.8. Mācās raksturot Baltijas politiskās kartes attīstību no viduslaikiem līdz mūsdienām.

(Temati: Baltijas piekrastes teritoriju primsvalstiskā un valstiskā attīstība.)

Komponenta „Darbība" plānotā apguve

11.1. Mācās analizēt, vērtēt un klasificēt informācijas avotus, lietot tos vēstures procesa izzināšanā, interpretēšanā un sava viedokļa argumentēšanā.

(Darbības: mācību grāmatas tekstu, attēlu, karšu, avotu fragmentu norāžu izmantošana uzdevumu izpildē, viedokļu pamatošana, norišu skaidrošana, valstu vizītkaršu veidošana.)

11.2. Mācās izmantot bibliotēku, muzeju un arhīvu resursus vēstures procesa izzināšanā.

(Darbības: ziņojumu un prezentāciju veidošana, informācijas papildināšana, valstu vizītkaršu veidošana.)

11.3. Mācās salīdzināt un analizēt dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības, pamatojoties uz izvirzītajiem kritērijiem.

(Darbības: cēloņsakarību atklāšana, faktu atlase periodizācijai, norišu salīdzināšana, savu versiju izvirzīšana, ieteikumu izstrāde.)

11.4. Mācās izprast, ka līdz ar kritēriju maiņu dažādu vēsturisko notikumu, procesu un personību salīdzinājumi var mainīties.

(Darbības: vērtējošas diskusijas, valsts pārvaldes iekārtu un sabiedrību salīdzināšana.)

11.5. Mācās izprast likumsakarības vēstures procesā un tā pētīšanā.

(Darbības: cēloņsakarību atklāšana, vērtēšana, savu versiju izvirzīšana.)

11.6. Mācās lietot deduktīvās un induktīvās metodes vēstures norišu pētīšanā un skaidrošanā.

(Darbības: vēsturisko norišu un sabiedrību salīdzināšana, cēloņsakarību atklāšana, savu versiju un prognožu izvirzīšana, diskusijas.)

11.8. Mācās izmantot vēstures zināšanas sarežģītu un pretrunīgu vēstures situāciju un vēstures jautājumu izpratnē, skaidrojumā un analīzē.

(Darbības: barbaru un kristiešu, kristīgās un musulmaņu pasaules sadursme, ķecerības jautājumi.)

11.9. Mācās analizēt vēstures dažādās zinātniskās interpretācijas.

(Temati: dažādi viedokļi par norisēm viduslaiku Eiropā.)

11.10. Mācās apkopot faktus sava viedokļa pamatošanai un atšķirīgu viedokļu analīzei.

(Darbības: viedokļu pamatošana ar faktiem, savu versiju izvirzīšana un pamatošana, problēmas analīze, ieteikumu izstrāde, diskusijas.)

11.12. Mācās diskutēt par pretrunīgiem jautājumiem vēstures procesā.

(Temati: krusta karu loma Eiropas attīstībā.)

11.14. Mācās patstāvīgi veidot uzskates līdzekļus, izstrādāt tēzes, ziņojumus, referātus un zinātniski pētniecisko darbu pamatus par izvēlēto vēstures tēmu, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus.

(Darbības: tēžu rakstīšana, prezentāciju veidošana, ziņojumu rakstīšana, valstu vizītkaršu veidošana.)

11.15. Mācās pamatot savu viedokli argumentēta pārsprieduma formā.

(Darbības: norišu vērtēšana, pārsprieduma rakstīšana.)

Temati mācību grāmatā, to apguvei paredzētais laiks

3.1.1. Renesanse un reformācija

Stundu temati. ■ Renesanse. ■ Reformācija.

3.1.2. Lielie ģeogrāfiskie atklājumi un merkantilisms

Stundu temati. ■ Atklājumu cēloņi un norise. ■ Lielo ģeogrāfisko atklājumu sekas un merkantilisms.

3.1.3. Eiropas un Austrumu valstis jauno laiku pirmajā pusē

Stundu temati. ■ Rietumeiropas valstis (Spānija, Francija). ■ Rietumeiropas valstis (Vācu Svētās Romas impērija, Anglija). ■ Austrumeiropas un Ziemeļeiropas valstis. ■ 16. un 17. gadsimta kari Austrumeiropā. ■ 18. gadsimta pārmaiņas Austrumeiropā. ■ Pēdējās Austrumu impērijas.

Kopējais stundu skaits: 10 + 1 stunda pārbaudes darbam.

Komponenta „Indivīds un sabiedrība" plānotā apguve

8.8. Mācās izprast cilvēku identitāšu daudzveidību un vēsturisko mainīgumu.

(Temati: renesanses cilvēka uzskati, cilvēks un reformācija.)

8.12. Mācās raksturot kārtu un reģionālo identitāti jaunajos laikos Kurzemē, Vidzemē un Latgalē.

(Temati: Latvijas teritorijas dalīšana un sadalīto novadu iekārta 16., 17., un 18. gadsimtā, zemnieku kārtas liktenis dažādajos teritoriālajos veidojumos.)

8.13. Mācās izprast etniskās un nacionālās identitātes veidošanos Latvijā, Eiropā un pasaulē jaunajos un jaunākajos laikos.

(Temati: Eiropas valstu un to iezīmju veidošanās jauno laiku sākumā, latviešu tautas veidošanās 17. gadsimtā.)

8.14. Mācās analizēt cilvēku identitātes dažādos vēstures laikmetos.

(Temati: renesanses un reformācijas ietekme uz cilvēku uzskatiem.)

8.19. Mācās izprast renesanses laikmeta individuālisma cēloņus.

(Temati: renesanses cilvēka uzskati par pasauli un tiem atbilstīgie sasniegumi.)

8.26. Mācās analizēt un vērtēt ievērojamu personību lomu vēstures procesos.

(Temati: renesanses un reformācijas personības, to devums, valstu politiskie līderi, to politika.)

8.30. Mācās pamatot kultūras pieminekļu un kultūras mantojuma aizsardzības, kopšanas un saglabāšanas nepieciešamību un īstenot to praksē.

(Temati: renesanses mantojums, jauno laiku sākuma mantojums Latvijas novados.)

8.31. Mācās apzināties ētisko un vispārcilvēcisko vērtību pārmantojamības nozīmi un nepieciešamību.

(Temati: renesanses uzskati par cilvēku, reliģiskie konflikti reformācijas laikā un to sekas.)

8.32. Mācās apzināties demokrātisku un pilsonisku sabiedrību kā vērtību.

(Temati: absolūtisma sekas, konstitucionālas monarhijas veidošanās Anglijā, orpričņina Krievijā.)

8.33. Veido tolerantu attieksmi pret mūsdienu pasaules daudzveidību.

(Temati: reliģiskās daudzveidības rašanās Eiropā reformācijas laikā.)

Komponenta „Kultūrvide laikā un telpā" plānotā apguve

9.7. Mācās izprast tirdzniecības attīstības tendences un nozīmi Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē.

(Temati: globālā tirdzniecības tīkla veidošanās pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem.)

9.8. Mācās raksturot darba dalīšanas vēsturi Eiropā un pasaulē.

(Temati: globālā tirdzniecības tīkla veidošanās pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem, merkantilisms.)

9.10. Mācās raksturot Austrumu kultūras sasniegumus.

(Temati: pēdējo Austrumu impēriju sasniegumi.)

9.11. Mācās izprast antīkās civilizācijas devumu Eiropas kultūrā.

(Temati: antīkās kultūras mantojuma izmantošana renesanses laikā.)

9.12. Mācās izprast jūdaisma, kristietības un islāma mācību pamatus, raksturot reliģiju ietekmi Eiropas civilizācijas attīstībā.

(Temati: reformācija un tās sekas.)

9.14. Mācās analizēt civilizāciju saskarsmi un tās daudzveidīgās izpausmes un sekas.

(Temati: Amerikas un Rietumeiropas kultūru saskarsme, Rietumu un Austrumu valstu agrīnā saskarsme.)

9.15. Mācās raksturot Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.

(Temati: 16., 17. un 18. gadsimta teritoriālo vienību mantojums latviešu kultūrā un Latvijā.)

Komponenta „Sabiedrība, valsts un vara" plānotā apguve

10.2. Mācās raksturot lielvalstu izveides cēloņus, bojāejas cēloņsakarības dažādos vēstures posmos, kā arī veido pieredzi analizēt kopīgo un atšķirīgo to izveidē, uzbūvē un bojāejā.

(Temati: koloniālo impēriju pirmsākumi, Vācu Svētās Romas impērijas transformācija, Polijas- Lietuvas attīstība, Zviedrijas un Krievijas impērijas izveidošanās.)

10.4. Mācās raksturot valsts institūciju attīstību no viduslaikiem līdz mūsdienām.

(Temati: konstitucionālās monarhijas rašanās.)

10.5. Mācās raksturot parlamentārisma vēsturi.

(Temati: parlamenta loma Anglijā, muižnieku republika Polijā- Lietuvā.)

10.7. Mācās viduslaiku Eiropas un jauno laiku pasaules politisko karti un raksturo būtiskākās izmaiņas tajā.

(Temati: Eiropas valstu un to koloniālo impēriju attīstība.)

10.8. Mācās raksturot Baltijas politiskās kartes attīstību no viduslaikiem līdz mūsdienām.

(Temati: robežu maiņas Austrumeiropā, to cēloņi un sekas.)

10.9. Mācās raksturot Livonijas valstu, Kurzemes hercogistes, Zviedrijas, Polijas–Lietuvas, Krievijas lomu Latvijas un Baltijas reģiona vēsturē.

(Temati: robežu maiņas Austrumeiropā, to cēloņi un sekas, Latvijas teritoriālo vienību īpatnības, to iedzīvotāju sasniegumi.)

10.10. Mācās izprast koloniālisma būtību un sekas, zina lielākās koloniālās impērijas.

(Temati: koloniālo impēriju pirmsākumi.)

10.25. Veido pieredzi analizēt daudzveidīgo sociālo, saimniecisko, ideoloģisko un ārpolitisko ietekmi uz Latvijas valstiskuma attīstību.

(Temati: 16., 17., un 18. gadsimta Latvijas zemju teritoriālo vienību iezīmes un mantojums.)

Komponenta „Darbība" plānotā apguve

11.1. Mācās analizēt, vērtēt un klasificēt informācijas avotus, lietot tos vēstures procesa izzināšanā, interpretēšanā un sava viedokļa argumentēšanā.

(Darbības: mācību grāmatas tekstu, attēlu, karšu, avotu fragmentu norāžu izmantošana uzdevumu izpildē, prezentāciju veidošana, gleznas pētījums, sinhronās tabulas veidošana.)

11.2. Mācās izmantot bibliotēku, muzeju un arhīvu resursus vēstures procesa izzināšanā.

(Darbības: ziņojumu un prezentāciju veidošana, informācijas papildināšana, gleznas pētījums.)

11.3. Mācās salīdzināt un analizēt dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības, pamatojoties uz izvirzītajiem kritērijiem.

(Darbības: cēloņsakarību atklāšana, faktu atlase periodizācijai, norišu salīdzināšana, savu versiju izvirzīšana, ieteikumu izstrāde, sinhronās tabulas veidošana.)

11.4. Mācās izprast, ka līdz ar kritēriju maiņu dažādu vēsturisko notikumu, procesu un personību salīdzinājumi var mainīties.

(Darbības: vērtējošas diskusijas, valsts pārvaldes iekārtu un sabiedrību salīdzināšana.)

11.5. Mācās izprast likumsakarības vēstures procesā un tā pētīšanā.

(Darbības: cēloņsakarību atklāšana, vērtēšana, savu versiju izvirzīšana, sinhronās tabulas veidošana.)

11.6. Mācās lietot deduktīvās un induktīvās metodes vēstures norišu pētīšanā un skaidrošanā.

(Darbības: vēsturisko norišu un sabiedrību salīdzināšana, cēloņsakarību atklāšana, savu versiju un prognožu izvirzīšana, diskusijas, gleznas pētījums, sinhronās tabulas veidošana.)

11.8. Mācās izmantot vēstures zināšanas sarežģītu un pretrunīgu vēstures situāciju un vēstures jautājumu izpratnē, skaidrojumā un analīzē.

(Temati: kolonizācijas ietekme uz Amerikas tautām, latviešu liktenis dažādajos teritoriālajos veidojumos 16- 18 gs.).

11.9. Mācās analizēt vēstures dažādās zinātniskās interpretācijas.

(Temati: dažādi viedokļi par norisēm pasaulē un Latvijā.)

11.10. Mācās apkopot faktus sava viedokļa pamatošanai un atšķirīgu viedokļu analīzei.

(Darbības: viedokļu pamatošana ar faktiem, savu versiju izvirzīšana un pamatošana, problēmas analīze, ieteikumu izstrāde, diskusijas, gleznas pētījums.)

11.12. Mācās diskutēt par pretrunīgiem jautājumiem vēstures procesā.

(Temati: Temati: kolonizācijas ietekme uz Amerikas tautām, latviešu liktenis dažādajos teritoriālajos veidojumos 16- 18 gs.)

11.14. Mācās patstāvīgi veidot uzskates līdzekļus, izstrādāt tēzes, ziņojumus, referātus un zinātniski pētniecisko darbu pamatus par izvēlēto vēstures tēmu, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus.

(Darbības: tēžu rakstīšana, prezentāciju veidošana, ziņojumu rakstīšana, gleznas pētījums, sinhronās tabulas veidošana.)

11.15. Mācās pamatot savu viedokli argumentēta pārsprieduma formā.

(Darbības: norišu vērtēšana, pārsprieduma rakstīšana.)

Temati mācību grāmatā, to apguvei paredzētais laiks

3.2.1. Zinātniskā revolūcija, apgaismība un klasicisms

Stundu temati. ■ Zinātniskās revolūcija un apgaismības cēloņi, to izpausmes. ■ Zinātniskās revolūcijas un apgaismības laiks Latvijā. ■ Klasicisms.

3.2.2. Revolūcija Ziemeļamerikas kolonijās un Francijā, Napoleona laikmets

Stundu temati. ■ Revolūciju būtība. ASV izveidošanās. ■ Revolūcija Francijā. ■ Napoleona laikmets. ■ Revolūciju atskaņas Latvijā. ■ Revolūciju atspulgs kultūrā.

3.2.3. Rūpnieciskais apvērsums, jaunās politiskās mācības un pārmaiņas kultūrā

Stundu temati. ■Rūpnieciskā apvērsuma būtība, cēloņi un norise. ■ Rūpnieciskā apvērsuma sekas. ■ Jauni uzskati un mācības. ■ Rūpnieciskā apvērsuma atspulgs kultūrā.

3.2.4. Eiropas valstu un ASV attīstība, imperiālisms zemēs ārpus Eiropas

Stundu temati. ■ Valstis, kurās paplašinājās demokrātija. ■ Valstis, kurās notika politiskās iekārtas meklējumi. ■ No sašķeltības uz vienotību. ■ Krievijas impērija un latviešu tauta impērijas sastāvā. ■ Imperiālisms un pasaule.

Kopējais stundu skaits: 17 + 2 stundas pārbaudes darbam.

Komponenta „Indivīds un sabiedrība" plānotā apguve

8.8. Mācās izprast cilvēku identitāšu daudzveidību un vēsturisko mainīgumu.

(Temati: apgaismības, revolūciju un jauno mācību paustie uzskati par cilvēka lomu pasaulē.)

8.12. Mācās raksturot kārtu un reģionālo identitāti jaunajos laikos Kurzemē, Vidzemē un Latgalē.

(Temati: pārmaiņas un sasniegumi Latvijas novados aplūkotajā posmā un to ietekme uz novada tradīcijām.)

8.13. Mācās izprast etniskās un nacionālās identitātes veidošanos Latvijā, Eiropā un pasaulē jaunajos un jaunākajos laikos.

(Temati: uz nāciju balstītu valstu veidošanās Eiropā, latviešu tautas veidošanās, latviešu nācijas apziņas veidošanās.)

8.14. Mācās analizēt cilvēku identitātes dažādos vēstures laikmetos.

(Temati: cilvēks apgaismības laikā, revolūcijas laikā, nacionālās apziņas veidošanās.)

8.20. Mācās raksturot indivīda lomas pieaugumu apgaismības un revolūciju laikmetā.

(Temati: apgaismības idejas par cilvēka lomu, revolūcijas idejas par cilvēka lomu sabiedrības pārveidē, nācijas ideja.)

8.26. Mācās analizēt un vērtēt ievērojamu personību lomu vēstures procesos.

(Temati, darbība: apgaismības, revolūciju laikmeta personības, izgudrotāji, jauno ideju paudēji, personību kartītes veidošana.)

8.27. Veido pieredzi diskutēt par individuālo un kolektīvo atbildību vēsturē.

(Temati: revolucionāru un revolūcijas atbalstītāju loma terora realizācijā.)

8.28. Mācās raksturot sievietes lomas evolūciju vēstures procesā.

(Temats: sievietes revolūcijas laikmetā.)

8.30. Mācās pamatot kultūras pieminekļu un kultūras mantojuma aizsardzības, kopšanas un saglabāšanas nepieciešamību un īsteno to praksē.

(Temati: klasicisma, reālisma un modernisma mantojums kultūrā.)

8.31. Mācās apzināties ētisko un vispārcilvēcisko vērtību pārmantojamības nozīmi un nepieciešamību.

(Temats: vispārcilvēciskā vērtības revolūcijas apstākļos.)

8.32. Mācās apzināties demokrātisku un pilsonisku sabiedrību kā vērtību.

(Temats: pilsoniskās sabiedrības un nācijas idejas veidošanās revolūcijas laikmetā.)

8.33. Viedo tolerantu attieksmi pret mūsdienu pasaules daudzveidību.

(Temats: dažādu idejisko virzienu rašanās politikā, to kritisks vērtējums.)

Komponenta "Kultūrvide laikā un telpā" plānotā apguve

9.5. Mācās izprast industriālās un postindustriālās sabiedrības ietekmi uz vidi.

(Temats: rūpnieciskā apvērsuma sekas.)

9.6. Mācās izprast lauksaimnieciskās ražošanas attīstības tendences un nozīmi Latvijas un Eiropas vēsturē.

(Temati: lauksaimniecības attīstība rūpnieciskā apvērsuma laikā.)

9.7. Mācās izprast tirdzniecības attīstības tendences un nozīmi Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē.

(Temati: tirdzniecības attīstība rūpnieciskā apvērsuma laikā un tās loma imperiālismā.)

9.8. Mācās raksturot darba dalīšanas vēsturi Eiropā un pasaulē.

(Temati: darba dalīšana imperiālisma apstākļos.)

9.9. Mācās izprast industrializācijas būtību un nozīmi Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē.

(Temati: rūpnieciskais apvērsums pasaulē un Latvijā.)

9.14. Mācās analizēt civilizāciju saskarsmi un tās daudzveidīgās izpausmes un sekas.

(Temati: imperiālisms un tā ietvaros īstenotā politika.)

9.15. Mācās raksturot Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.

(Temati: apgaismības, brāļu draudžu, veclatviešu, jaunlatviešu un jaunās strāvas mantojums.)

Komponenta "Sabiedrība, valsts un vara" plānotā apguve

10.2. Mācās raksturot lielvalstu izveides cēloņus, bojāejas cēloņsakarības dažādos vēstures posmos, kā arī veidi pieredzi analizēt kopīgo un atšķirīgo to izveidē, uzbūvē un bojāejā.

(Temati: imperiālisms un tā ietvaros īstenotā politik